Māja ir celta 20.gs. 30.-tajos gados, un dārzs plānots un ierīkots daudzu gadu garumā. Kā tas agrākos laikos bija pierasts, dārzā tika izveidotas vairākas dārza zonas – sakņu dārzs, ābeļu dārzs komerciāliem nolūkiem, puķu  dārzs un piemājas dārziņš garšaugiem. Neiztrūkstošas, protams, bija arī siltumnīcas. Laikiem un paaudzēm mainoties, mainījušās arī dārza funkcijas. Arvien mazāku lomu spēlē liela dārzeņu un augļu raža, toties arvien svarīgāk izveidot piemērotas atpūtas vietas dārzā - vecākajai paaudzei mierīgai pasēdēšanai, bet jaunākajai – aktīvām spēlēm un savrupām nodarbēm.

 

 

Pamazām vecais, noslēpumainais dārzs ieguvis jaunus vaibstus. Vienas siltumnīcas vietā plešas krāšņas rožu un ziemciešu dobes, kuras var vērot gan no virtuves loga un lielā „saimes” galda pie mājas, gan no saimniecības ēkā izbūvēto vasaras istabu logiem.